Warning: file_get_contents() [function.file-get-contents]: Couldn't resolve host name in /home/d1127/vembryrsig/index.php on line 16

Warning: file_get_contents(http://cdn.api.twitter.com/1/urls/count.json?url=http://vembryrsig.hallbarahav.nu/?lang=lv_LV) [function.file-get-contents]: failed to open stream: operation failed in /home/d1127/vembryrsig/index.php on line 16
„Baltijas jūra – kuru tas interesē...”

Iniciatīva Ilgtspējīga jūra

Baltijas jūra – kuru tas interesē...

Šis ir pārdomas rosinošs stāsts par mūsu pašu veco, labo Baltijas jūru, kas ir tapis sadarbībā starp Stokholmas Universitāti un iniciatīvu „Ilgtspējīga jūra”.


Iniciatīva „Ilgtspējīga jūra” ir nominēta Ziemeļ u Padomes 2013. gada dabas un vides balvai.

Dabas un vides balva tiek piešķirta Ziemeļvalstu organizācijai, uzņēmumam vai privātpersonai, kas rāda piemēru un kam ir izdevies veiksmīgi integrēt savā darbībā cieņpilnu attieksmi pret dabu un vidi vai citā veidā dot vērā ņemamu ieguldījumu dabas un vides aizsardzībā.

Baltijas jūra ir brīnišķīga un daudzējādā ziņa unikāla jūra. Tā nodrošina mūs ar pārtiku un transporta ceļiem, ļauj baudīt dabas skaistumu un atpūtu.

Baltijas jūra ir ļoti skaista – vismaz virspusē. Taču, ielūkojoties dziļāk zem ūdens, mēs varam redzēt, kā dzīvi un dzīvību jūrā esam ietekmējuši mēs, cilvēki.

TAVA LAIVA

Zviedrijā ir pasaulē lielākais laivu, jahtu un kuteru blīvums uz platības vienību. Krāsas, ar kurām mēs pārklājam savu laivu korpusu, satur dažādas toksiskas vielas, kas ir kaitīgas jūraszālēm. Problēma ir arī daudzu citu ūdenī mītošo organismu bojāeja, kam ar laivām nav nekāda sakara.

FAKTI

  • Dažās laivu piestātnēs piesārņojums ir tik liels, ka pieļaujamā dzīvsudraba robežvērtība ir pārsniegta 450 reižu, bet polihlorēto terfenilu (PCB) un kancerogēno policisklisko aromātisko ogļūdeņražu robežvērtības – attiecīgi 500 un 2000 reižu.
  • Agrāk vai vēlāk šīs indes nonāk jūras dzelmē.
  • Krāsa, ar ko no apakšas pārklāta tikai viena neliela laiva, veselus desmit miljardus litru ūdens var padarīt bīstamus pret piesārņojumu jutīgiem gliemežiem.

DZĪVO ORGANISMU CIEŠANAS

Daudzas no jūrā mītošajām dzīvības formām ir ārkārtīgi jutīgas. Piemēram, gliemežu sugai Nassarius alvas savienojumi, ko satur laivu krāsas, izraisa nopietnus hormonālos traucējumus. Bieži vien tam ir tādas sekas, ka vienam gliemezim attīstās abu dzimumu vairošanās orgāni, kā rezultātā vairošanās nav iespējama.

Laivu krāsās esošās toksiskās vielas nelabvēlīgi ietekmē arī zivju, pūšļaļģu un gliemju vairošanos. Daudzas mikroaļģes iet bojā pavisam.

KO VARI DARĪT TU

Eksistē arī citas metodes, ar kuru palīdzību tiek novērsta laivas dibena apaugšana un kas nav saistītas ar toksisku vielu izmantošanu. Viena no šādām metodēm ir laivu mazgātavas ar rotējošām birstēm, kas tagad ir kļuvušas pieejamas visā piekrastē. Vēl viena metode ir pavisam vienkārša – izcelt laivu no ūdens laikā, kad tā netiek izmantota.

LIKUMI UN NOTEIKUMI

Ķimikāliju inspekcijas mērķis ir pilnībā aizliegt Zviedrijā lietot toksiskas vielas saturošas laivu krāsas.

VAIRĀK INFORMĀCIJAS

Tīmekļa vietne havet.nu ir loģisks starta punkts visiem, kas grib uzzināt kaut ko par jūru. Vietni uztur Stokholmas Universitātes Baltijas jūras centrs un Ūmeo Jūras izpētes centrs.

Vides portālā (www.miljoportalen.se) var izlasīt informāciju par pētījumiem vides un ilgtspējīgas attīstības jomā, kas veikti Gēteborgas Uuniversitātē un Kalmersa Tehnoloģiju institūtā.

Ziņojums par efektīvām netoksiskām laivu krāsām atrodams Gēteborgas Universitātes tīmekļa vietnē www.science.gu.se.

Sēdermanlandes lēņa pašvaldība ir veikusi pētījumu par laivu krāsu paliekām nogulumu slānī gan dabīgajās piestātnēs, gan mazo laivu ostās. Ar tās ziņojumu var iepazīties vietnē www.lansstyrelsen.se/sodermanland.

Stokholmas Universitātes Pētniecības institūts ITM piedāvā daudzas padziļinātas lekcijas par ietekmi uz vidi. Vairāk informācijas meklējiet vietnē www.itm.su.se.

TAVS SAULES AIZSARGKRĒMS

Saslimstība ar ādas vēzi arvien pieaug. Domājams, ka galvenais cēlonis ir mūsu lielā mīlestība pret sauli un ultravioletie stari, kam pakļauta mūsu āda. Tādēļ ir izstrādāti aizsargājoši krēmi, kas filtrē bīstamo starojumu. Krēmi ir daudzkārt testēti un pārbaudīti, lai nodrošinātu to nekaitīgumu mūsu ādai un organismam. Turpretī neviens nav aizdomājies par to, ka tie ir kaitīgi videi, turklāt ļoti.

FAKTI

  • Puse (13 no 26) no pārbaudītajiem saules aizsargkrēmiem ir sertificēti lietošanai ES, neskatoties uz to, ka tie ir klasificēti kā bīstami ūdens videi.
  • Testi apliecina, ka daudzi saules aizsargkrēmi turklāt tik labi nemaz neaizsargā, kā to gribētu parādīt marketinga virzītāji.
  • Daudzi saules aizsargkrēmi satur vielas, kas tiešā veidā kaitē ūdens organismiem. Ne uz viena iepakojuma vai marķējuma šī informācija nav norādīta.
  • 90 procentos gadījumu ādas vēzi izraisa ultravioletais starojums.
  • Lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamo D vitamīna daudzumu, pietiek saulē uzturēties vien stundas ceturksni dienā.

DZĪVO ORGANISMU CIEŠANAS

IVL ziņojums apliecina ultravioleto starus filtrējošo vielu klātbūtni mūsu notekūdeņos, kā arī jūras un citu ūdenskrātuvju virsējos slāņos. Daudzas no tām ir konstatētas zivīs. UV filtrs kaitē zivīm un citiem dzīvajiem organismiem, kas mīt mūsu ūdeņos.
(IVL = Zviedrijas Vides institūts)

KO VARI DARĪT TU

  • Aizsardzībai pret saules stariem labāk valkāt gaišas, blīvas drēbes un cepuri, nevis ziesties ar aizsargkrēmiem.
  • Ieteicams izvairīties no saules pašā dienvidū – laikā, kad ir visīsākās ēnas.
  • Āda jāpieradina pie saules pamazām. Ja āda aprod ar sauli pakāpeniski, tā izveido pati savu, dabisku aizsardzību. Mēs, zviedri, esam tam lielisks piemērs.
  • Pirms vasaras nesauļojieties solārijos. Solārijā starojums nav tāds pats kā parastā saulē, tādēļ arī ādu tas ietekmē citādi. Turpretī ādas vēža risku tas palielina.
  • Nav ieteicams – un nav arī nepieciešams – ieziesties ar saules aizsargkrēmu tieši pirms peldēšanās.


LIKUMI UN NOTEIKUMI

Saules aizsargkrēmi ir klasificēti kā kosmētika, tādēļ uz tiem attiecas ES direktīva par kosmētikas līdzekļiem. Tajā ir uzskaitītas vielas, ko drīkst iekļaut ultravioletā starojuma filtru sastāvā.

Taču novērtējums balstās tikai uz tām vielas īpašībām, kas ietekmē cilvēku veselību. Varbūtējā ietekme uz vidi direktīvu neinteresē. Ja daži no saules aizsarglīdzekļiem, kuru izpēte ir aplūkota Stokholmas Universitātes ziņojumā, būtu cita veida produkti, piemēram, krāsas vai automašīnas pulēšanas vaski, tie tiktu klasificēti kā kaitīgi ūdens videi.

VAIRĀK INFORMĀCIJAS

Savukārt Aizsardzības pret radiāciju pārvalde ir publicējusi ziņojumu par to, kāpēc saules aizsargkrēmi nemaz nav tik aizsargājoši, kā mums gribētos domāt (skat. www.stralsakerhetsmyndigheten.se).

Stokholmas Universitātes Pētniecības institūts ITM piedāvā lielu skaitu padziļinātu lekciju par ietekmi uz vidi. Vairāk informācijas meklējiet vietnē www.itm.su.se.

TAVS APĢĒRBS

Tekstilrūpniecība ir viena no lielākajām rūpniecības nozarēm pasaulē. Nemitīgi dzenoties pēc skaistuma un stilīguma, mūsu apģērbu patēriņš arvien palielinās. Diemžēl mēs gandrīz nekad nenovalkājam savu apģērbu pilnībā, jo pastāvīgi mainās modes tendences un parādās jauni materiāli, risinājumi un modeļi. Tekstilmateriālu apstrāde, ražošana un lietošana dažādos veidos negatīvi ietekmē apkārtējo vidi, jo īpaši ūdeni un klimatu.

FAKTI

  • Viens cilvēks gadā izmet atkritumos vidēji 30 kg apģērbu un citu tekstilizstrādājumu (Lielbritānijā).
  • Viena parasta T krekla izgatavošanai tiek patērēti 10 kg ķimikāliju.
  • Vienu džinsu izgatavošanai tiek patērēti 1900 litri ūdens.
  • Apmēram 13 procentus no mūsu patēriņa precēm veido apģērbs un apavi.
  • No tekstilrūpniecības uzņēmumiem vidē nonāk liels daudzums bīstamu ķīmisko savienojumu, kas tiešā veidā kaitē dzīvībai un videi ūdenī.
  • Apģērba izgatavošanai tiek izmantots liels daudzums dažādu ķimikāliju – gan šķiedras ražošanai un balināšanai, gan krāsošanai un apdrukai.
Ķimikālijas
1 KG

DZĪVO ORGANISMU CIEŠANAS

FTALĀTUS izmanto mīkstināšanas līdzekļos. Tie ir klasificēti kā endokrīnos traucējumus izraisošas un kancerogēnas vielas, un ūdens videi atsevišķi ftalāti ir ārkārtīgi kaitīgi.

BIOCĪDI ir antibakteriāli līdzekļi, ko plaši izmanto sporta apģērbu un apavu ražošanā un kam piedēvē spēju nogalināt baktērijas un novērst nepatīkamu smaku. Biocīdi nogalina dzīvus organismus.

Perfluoroktāna sulfonātus (PFOS) lieto āra apģērbu impregnēšanai. Tie nopietni kaitē dzīvajiem ūdens organismiem.

KO VARI DARĪT TU

Mēs varam kopīgi boikotēt tekstilizstrādājumus, kuru ražošanā tiek izmantotas nevajadzīgas vielas, kas rada risku, ka izveidosies rezistence pret baktērijām un kas ilgtermiņā var apdraudēt mūsu veselību. Izvēlēties augstas kvalitātes apģērbu, vēlams, ekoloģisku, kas ilgi kalpo, ir veids, kā mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi un ilgākā laika periodā – arī ietaupīt naudu.

  • Esiet gudri patērētāji – vienmēr padomājiet par to, lai pirkums būtu kvalitatīvs un kalpotu ilgi.
  • Izvēlieties tekstilizstrādājumus ar ekoloģiska produkta marķējumu.
  • Izvēlieties ekoloģiskā veidā (bez ķīmiskiem līdzekļiem) apstrādātu kokvilnu vai tekstilizstrādājumus, kas ražoti no otrreizējās pārstrādes materiāliem.
  • Atsakieties no materiāliem ar antibakteriālu apstrādi. Tirgū tie bieži tiek piedāvāti ar tādiem slavinošiem apzīmējumiem kā „nodrošina paliekošu svaigumu”, „novērš nepatīkamas smakas”, „rada higiēnisku aizsardzību” vai „antibakteriāli”, taču tie principā ir neefektīvi.
  • Pajautājiet veikalā par bīstamo vielu klātbūtni izstrādājumos. Uzņēmumam ir jāatbild par izstrādājumiem, ko tas pārdod.
  • Otrreizējā pārstrāde ir ilgtspējīguma atslēga, un tai ir jāatmaksājas gan no patērētāju viedokļa, gan visā modes industrijas nozarē.


LIKUMI UN NOTEIKUMI

Atsevišķu likumdošanas normu, kas regulē tekstilrūpniecību, nav, taču tāpat kā visus pārējos izstrādājumus, arī apģērbus un citas tekstilpreces nedrīkst pārdot, ja to sastāvā ietilpst vai apstrādē ir izmantoti ķīmiski produkti, kas var būt kaitīgi cilvēku veselībai. Uzņēmumi, kas iepērk preces tālākpārdošanai, ir atbildīgi par to, lai šīs preces neradītu kaitējumu ne pircēju veselībai, ne apkārtējai videi.

VAIRĀK INFORMĀCIJAS

Tīmekļa vietne havet.nu ir loģisks starta punkts visiem, kas grib uzzināt kaut ko par jūru. Vietni uztur Stokholmas Universitātes Baltijas jūras centrs un Ūmeo Jūras izpētes centrs.

TAVI ATKRITUMI

Arvien lielāks daudzums atkritumu, ko radām mēs, patērētāji, galu galā nonāk jūrā. Un tā nav tikai estētiskas dabas problēma. Plastmasa un citi atkritumi rada kaitējumu daudzos dažādos veidos, nodarot ļaunumu gan mums pašiem, gan dzīvnieku un augu valstij. Atkritumi nonāk putnu un dzīvnieku vēderos un izraisa gan slimības, gan priekšlaicīgu nāvi. Plastmasa, kas nokļūst jūrā, nenoārdās, bet gan sadalās sīkās daļiņās, ko uzņem gliemenes un citi filtrētāji.

FAKTI

  • Plastmasas maisiņš, ko vecāmamma 1967. gadā iemeta jūrā no jahtas, joprojām ir saglabājies. Plastmasa noārdās neiedomājami lēni. Tas var prasīt simtiem vai pat tūkstošiem gadu.
  • Arī ēdamās gliemenes, ko mēs lietojam uzturā, satur atkritumu mikrodaļiņas. Mūsu jūrā peld neiedomājams daudzums mikroskopisku atkritumu daļiņu – lielākoties plastmasa.
  • Piekrastes atkritumu savākšana un pārstrāde pašvaldībām katru gadu izmaksā miljonus.
23
Vētrasputni jūrā notur atkritumus par barību un, apēduši tos lielā daudzumā, var iet bojā. Mirušajiem vētrasputniem, kas tika atrasti Ziemeļjūras piekrastē, vēderā bija vidēji 23 plastmasas gabali.
(Avots: OSPAR Komisija)

DZĪVO ORGANISMU CIEŠANAS

Mazā putniņa kuņģī ir redzami atkritumi, kurus viņš ir noķēris un apēdis. Holandiešu jūras biologs Jans van Franekers ir izpētījis plastmasu, ko pirms nāves apēduši mirušie vētrasputni. 20. gadsimta 80. gados puse plastmasas bija rūpnieciskas izcelsmes, bet puse – patēriņa atkritumi. Patlaban veselus 90 procentus radām tieši mēs – patērētāji.
(Avots: Wageningen IMARES, Nīderlande)

„Spoku tīkls” ir zvejas tīkls, kas izmests vai pazaudēts jūrā. Tas nolaižas dzelmē vai peld šurpu turpu un turpina ķert zivis vai savaņģo jūras zīdītājus. Kad tas ir pilns, tas nogrimst. Tā kā tīkls ir izgatavots no sintētiska materiāla, tas turas ļoti ilgi...
Simtiem spoku tīklu klejo pa Baltijas jūru un ik gadu nozvejo vairākus tūkstošus tonnu mencu.

KO VARI DARĪT TU

  • Vienalga, uz zemes vai jūrā – nemest atkritumus, kur pagadās.
  • Pieteikties un piedalīties jūras krasta sakopšanā.
  • Mudināt citus uz apzinīgu attieksmi pret atkritumiem.


LIKUMI UN NOTEIKUMI

Vēl pirms 35-40 gadiem atkritumu izmešana jūrā bija parasta prakse. Gan kuģi, gan lidmašīnas atbrīvojās no atkritumiem atklātos ūdeņos. Lai risinātu šo problēmu, tika izstrādāta 1972. gada Konvencija par jūras piesārņošanu, izgāžot atkritumus un citus materiālus. Tagad tā ir aizstāta ar protokolu, kas aizliedz jebkādu atkritumu izgāšanu jebkādā formā.

VAIRĀK INFORMĀCIJAS

Tīmekļa vietne havet.nu ir loģisks starta punkts visiem, kas grib uzzināt kaut ko par jūru. Vietni uztur Stokholmas Universitātes Baltijas jūras centrs un Ūmeo Jūras izpētes centrs.

Fonds Uzturēsim Zviedriju tīru! (Håll Sverige Rent, www.hsr.se) ir idejiska organizācija, kas iestājas par piesārņojuma samazināšanu un otrreizējo pārstrādi, kā arī indivīdu, uzņēmumu un organizāciju ekoloģiskās atbildības veicināšanu.

„Baltijas jūras nākotne ir apdraudēta. Tādēļ ir svarīgi iesaistīties un dot savu ieguldījumu iniciatīvā „Ilgtspējīga jūra.””

Viņas Karaliskā Augstība kroņprincese Viktorija

Stāstu pastāstīja



Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Piesārņojumu rada intensīvā kuģošana, videi kaitīgu vielu noplūdes, eitrofikācija un zivju krājumu samazināšanās. Iniciatīva „Ilgtspējīga jūra” galveno uzsvaru liek uz starpdisciplināru, zinātnisku skatījumu un plašu Baltijas jūras problēmu atspoguļojumu, taču vienlaikus parāda visu ieguldījumu, kas tiek veikts. Iniciatīva attiecas uz visu sabiedrību – uz katru, kam rūp Baltijas jūras liktenis.

Joprojām ir nepieciešams apjomīgs ieguldījums, un iniciatīva „Ilgtspējīga jūra” var iezīmēt atšķirību un novest pie konkrētiem rezultātiem. Kopā ar Baltijas jūras valstu zinātnes pasaules, vides organizāciju, ekonomikas un politikas pārstāvjiem iniciatīvā piedalās arī Zviedrijas kroņprincese Viktorija. Briga „Trīs kroņi” atbalsta iniciatīvu ar savu plašo kontaktu tīklu reģionā un kalpo kā „Ilgtspējīgas jūras” kopīgais vizuālais veidols.

Vairāk informācijas lasiet vietnē www.hallbarahav.nu



Briga „Stokholmas Trīs kroņi” ir būvēta Šepsholmenā, Stokholmā, laikā no 1997. līdz 2008. gadam, un tās paredzamais kalpošanas ilgums ir vismaz 100 gadi.

Patlaban „Stokholmas Trīs kroņi” ir kuģojošs simbols darbam, ko veic sabiedrība Briggen Tre Kronor AB, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Baltijas jūras nākotni. Burinieks kalpo kā mobila tikšanās vieta un pulcē zinātniekus, vides organizācijas, politiķus un uzņēmumu pārstāvjus, lai apspriestu Baltijas jūrai svarīgus jautājumus.

Fakti par brigu „Stokholmas Trīs kroņi”
Burinieka svars ir apm. 330 tonnas, bet buru virsmas laukums – 750 kvadrātmetri. Korpusa garums ir 35 metri, platums – 8,3 metri, bet garākais masts slejas 29,5 metru augstumā.

Vairāk informācijas lasiet vietnē www.briggentrekronor.se






Pateicamies mūsu sadarbības partneriem

PS Communication Boomerang Vertical Safety Brandkontoret Allt för sjön Stockholms universitet Forskning & Framsteg Länsförsäkringar Stockholm Kemikalieinspektionen KIBI KIBI